Katrs cilvēks, atnācis uz Zemes, ienes kaut ko savu pasaules attīstībā. Es esmu ļoti laimīgs, ka man tika dota iespēja attīstīt sociālo brīvprātīgo kustību un „Labestības, Mīlestības un Saskaņas” sociālo pedagoģiju, pēc kuras metodēm brīvprātīgie strādā sociālās iestādēs.

Diemžēl postpadomju telpā cilvēku prātos nereti valda vienaldzība un pasivitāte, kad cilvēki gaida debessmannu un neko neiesāk darīt paši. No brīvajām demokrātiskajām tiesībām viņi sagaida un pieprasa labumus sev, tanī pat laikā neizmantodami iespējas produktīvi nodarboties ar lietderīgam aktivitātēm. Taču labu dzīvi veido labie darbi. Ja mēs paši neko labu nedarīsim, labklājība pie mums nenāks.

Tāpēc mīlēsim savas mazas valstis un celsim tās ekonomiski, sociāli un radīsim šajās teritorijās oāzes saliņas.

Es ceru, ka pateicoties krietniem, radošiem un garīgi bagātiem cilvēkiem, mēs spēsim attīstīt sociālo darbu mūsu sabiedrībā un sniegsim vajadzīgo palīdzību visiem bērniem, veciem ļaudīm, slimajiem un trūcīgajiem - viss taču ir atkarīgs tikai no mums. Bet Dievs mums palīdzēs. Mūsu darbā var piedalīties visi – gan privātpersonas, studenti un skolnieki, gan komercstruktūras un valsts iestādes.